Doclogix vadītājs: Kā Baltijai saglabāt digitālo līderību?

Žilvinas Kazlauskas, “DocLogix” vadītājs 

Baltija var lepoties ar sasniegto publiskā sektora digitalizācijas jomā – dažādos digitalizācijas indeksos visas trīs valstis uzrāda labus rezultātus iepretim lielākām un turīgākām valstīm. Piemēram, OECD Digitālās pārvaldības indeksā Baltijas reģions ir virs vidējā: Igaunijai ir 6. vietā kopvērtējumā, bet Latvijai 8. vieta un Lietuvai 9. vieta konkrētās kategorijās. Kā salīdzinoši nelielas valstis Latvija, Lietuva un Igaunija pēdējo 30 gadu laikā valsts pārvaldes digitalizācijā sasniegušas daudz. Digitālā pasaule ir nemitīgā attīstībā, tāpēc nevaram atļauties gulēt uz savu sasniegumu lauriem. Kādi izaicinājumi ir jāpārvar, lai Baltija nezaudētu savu statusu kā labajam piemēram publiskā sektora digitalizācijā? 

“Digitālās nedēļas 2024” ietvaros notika “DocLogix” organizēta ekspertu tiešsaistes diskusija “Building future-proof public services”, kurā valsts pārvaldes un privātā sektora eksperti no Baltijas dalījās pieredzē par digitalizācijas veiksmes stāstiem un pārvaramajiem izaicinājumiem.  

Lietuvas valdības padomnieks IT jautājumos Eimantas Norkūns, kurš pats publiskajā sektorā nonācis pēc darba privātajā, norāda, ka investīciju apjoms digitalizācijā ne vienmēr tieši raksturo gūtos rezultātus. Ierobežoti resursi var pat palīdzēt noteikt prioritātes un sasniegt rezultātus, taču finansējumam primāri jābūt vērstam uz cilvēkresursiem. Būtisks izaicinājums digitalizācijas projektos ir tas, ka valsts pārvaldē trūkst spēcīgu projektu vadītāju, kas spētu īstenot projekta mērķi un nepieļaut, ka ieceres apaug ar patiesībā nevajadzīgām detaļām, kas nereti nenes pievienoto vērtību vai pat sarežģī projekta ieviešanu.  

Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikācijas asociācijas vadītāja Dorisa Polda diskusijas laikā aicināja publisko sektoru neaizrauties ar jostas savilkšanu, ja runa ir par digitālo transformāciju. Taupības politika, kas paredz valsts pārvaldei atteikties no privātā sektora sniegtajiem pakalpojumiem un risinājumiem, var dārgi atspēlēties. Uzņēmēju izslēgšana no digitalizācijas procesiem, tā vietā šo darbu uzticot iekšējiem resursiem, var novest ne vien pie tā, ka publiskā sektora iestādes viena no otras attālinās, bet arī pie valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu kvalitātes krišanās. Igaunijas pieredze rāda, ka iedzīvotājiem ir vienalga, kura iestāde atbildīga par digitālo pakalpojumu, taču tiem ir būtiski, ka visiem valsts sektora pakalpojumiem ir līdzvērtīga kvalitāte, turklāt tos var saņemt vienuviet. Polda atzīst, ka digitālo pakalpojumu harmonizācija aizvien ir viens no Igaunijas izaicinājumiem. Lai to pārvarētu, nepieciešama cieša valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbība. 

Viens no izaicinājumiem Eiropas digitalizācijā ir panākt, ka neviena sabiedrības grupa netiek atstāta novārtā, sevišķi seniori. Jaunuzņēmuma “Soverio” līdzdibinātājs un vadītājs Audrius Ramoška cer, ka atbilde meklējama tieši tehnoloģiju attīstībā – viss paliks vēl vienkāršāks un ērtāks, līdz ar to arī pieejamāks. Tomēr, viņaprāt, nepieciešama arī pretimnākšana no Eiropas Savienības puses, paredzot samērīgas prasības pret jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. 

Savukārt Guna Pūce, Tieslietu ministrijas IT pakalpojumu pārvaldības procesu vadītāja, min nepieciešamību skaidrot darbiniekiem ieviesto pārmaiņu nepieciešamību un būtību. Tādā veidā var panākt, ka iestādes darbinieki kļūst par pārmaiņu vēstnešiem un mudina arī sabiedrību izmantot digitālos produktus. Diskusijā Guna Pūce uzsvēra, ka ir grūti prasīt un sagaidīt klientu paradumu maiņu, ja pašu institūciju pārstāvji nemaina attieksmi. 

To, ka jāieguldās valsts pārvaldes darbinieku motivēšanā un digitālās transformācijas svarīguma izpratnē, apstiprināja arī Edmunds Beļskis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas padomes loceklis. Viņš norādīja, ka valsts pārvaldē vēl aizvien valda bailes no pārmaiņām. Tās ir bailes ne vien no tā, ka darbiniekus nākotnē aizstās mākslīgais intelekts, bet arī nedrošība sadarboties ar kolēģiem no citām iestādēm. Tomēr viņš atgādināja, ka valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem kvalitatīvus pakalpojumus, tādējādi sekmējot iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Valsts pārvaldei ir jākoncentrējas uz rezultātiem un jārīkojas atbilstoši, lai tos pēc iespējas ātrāk un efektīvāk sasniegtu. 

Pēc diskusijas nākas secināt, ka Baltijas valstis digitalizācijas jomā saskaras ar klasiskiem izaicinājumiem: resursu un labu vadītāju trūkumu, cīņu par labākajiem speciālistiem, kā arī bailēm no pārmaiņām. Nereti zem šī spiediena projektu īstenošanā pazūd galvenais – klients –, kurš lietos šos pakalpojumus. Minētie izaicinājumi, iespējams, ir saistāmi ar baltiešiem raksturīgo mentalitāti jeb viensētnieka domāšanu. Tomēr ir skaidrs: stājoties tai pretī un praktizējot sarunas ar partneriem gan par saviem veiksmes stāstiem, gan grūtībām, mēs varam turpināt attīstīties kā vienots reģions. 

Kā Baltijai saglabāt panāktās līderpozīcijas digitalizācijas jomā? Tas sāksies ar drosmi valsts pārvaldei un privātajam sektoram veicināt atklātu komunikāciju un mijiedarbību, kuras laikā visi iesaistītie aktīvi dalīsies ar savām zināšanām un labākajām praksēm. Veiksmīga digitalizācija iespējama līdzvērtīgā mijiedarbībā starp valsts pārvaldes izvirzītajiem uzstādījumiem veidot modernus, uz klientu orientētus risinājumus, un privātā sektora kapacitāti jaunu risinājumu izstrādē. 

Visa diskusija “Building future-proof public services in the Baltics” pieejama šeit.